Aivars Jakovičs

Izraēlas vicepremjers Dans Meridors uzstājies pret valdības vadītāja Benjamina Natanjahu nodomiem uzbrukt Irānas Islāma Republikas (IIR) kodolobjektiem bez saskaņošanas ar ASV. Intervijā Izraēlas radio Meridors, kura pārziņā atrodas kodoljautājumi un izlūkošana šodien paziņojis, ka iebilst pret jebkādām “sarkanajām līnijām” Irānas jautājumā, kuru šķērsošana spiestu Izraēlai uzbrukt Islāma Republikai. Meridora izteikumi nozīmē domstarpību pastiprināšanos Izraēlas “iekšējā kabinetā”, kas seko valsts drošībai, atzīmē Krievijas informācijas aģentūra ITAR-TASS. “Ir jāmeklē jebkuri citi ceļi, līdz brīdim, kamēr šīs iespējas būs izsmeltas (..) Vienīgā iespēja, lai izvairītos no militāra trieciena – panākt vienošanos starptautiskā līmenī”, pasvītroja Meridors. Domstarpības Izraēlas valdībā kļuva acīmredzamas, brīdī, kad ASV prezidents Baraks Obama paziņoja par sarunu turpināšanu ar Irānu un nostājās pret Natanjahu ideju par “sarkano līniju novilkšanu”.

Avots: IRANnews

Šodien portālā diena.lv žurnālists Māris Zanders, kritizējis Latvijas Prezidentu Andri Bērziņu par to, ka tas uzslavējis Turkmenistānas prezidentu par viņa ārpolitisko neitralitāti. “Bet kādēļ jāuzteic Turkmenistānas ārpolitiskā neitralitāte, tās devums reģiona drošības nostiprināšanā, ja labi zinām, ka “neitralitāte” Centrālās Āzijas autoritāro valstu izpildījumā ir vienkārša lavierēšana starp Krievijas, Ķīnas un Rietumu interesēm? Vai mēs apsveicam taktiku brīžam piespēlēt Rietumiem, brīžam Austrumiem? Ja Turkmenistāna tā uzvedas, tās ir šīs valsts tiesības, bet kas tur slavējams no Latvijas kā NATO dalībvalsts viedokļa?” – retoriski jautā M. Zanders.

Dienas žurnālists aizmirst piebilst, ka Turkmenistānas “lavierēšana” starp svešzemju interesēm, būtībā vērtējama, kā savu nacionālo interešu konsekventa ievērošana un kā tāda tā  tiešām uzteicama.

Avots:  Valsts prezidenta uzruna oficiālajās vakariņās par godu Turkmenistānas prezidentam 11.09.2012.   (Pilns teksts)

Ar nākamo gadu Irāna sāks ražot jaunu pikapu uz vieglā automobiļa “Pride” bāzes, ziņo aģentūra Iran News. Vieglo automašīnu “Pride” ražošanu Irānā, sadarbojoties ar vietējo autoražotāju grupu, sāka Dienvidkorejas kompānija “Kia Motors” aptuveni pirms 20 gadiem. Jaunā produkta nosaukums ir “Pride X100“.

Irānas Islāma Republika  ir gatava sadarboties ar Starptautisko Atomenerģētikas aģentūru ar nosacījumu, ka tas neapdraudēs nacionālo drošību. Par to paziņoja Irānas sūtnis Starptautiskajā atomenerģētikas aģentūrā Ali Asgars Soltanie. Viņa paziņojums ir atbilde uz ceturtdien 13. septembrī pieņemto šīs organizācijas rezulūciju, kurai gan  nav nepieciešamā juridiskā spēka, jo tās pieņemšana nenotika pēc nepieciešamā konsensusa principa. Pret rezolūciju balsoja Kuba, bet Ēģipte, Ekvadora un Tunisija atturējās.

Irānas sūtnis norādīja, ka Teherāna “neizies uz kompromisiem attiecībā uz Irānas neatņemamām tiesībām izmantot atomenerģiju, tajā skaitā bagātināt urānu, mierīgām [tautsaimnieciskām – red. piez.] vajadzībām”. Viņš kritizēja arī Irānas atomenerģētikas programmas politizāciju, paziņojot, ka republikas kodolprogramma paliek atvērta.

Jāatzīmē, ka Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra veikusi daudzkārtējas Irānas kodolobjektu pārbaudes, bet pierādījumi par to ka mierīgā kodolprogramma saistīta plāniem ražot kodolieroču  nav atrasti.  Avots: Iran.ru

Amerikāņu filma “Musulmaņu nevainība” (Innocence of Muslims) izsaukusi protestu vētru visā islamiskajā Pasaulē, īpaši Ēģiptē, Sudānā, Lībijā, Tunisijā, Marokā, Irānā, Irākā un Jemenā. Daudzās no šīm valstīm protestētāji vērsuši savu sašutumu pie ASV vēstniecībām un mēģinājuši tās ieņemt. Lībijā, Bengazi pilsētā, kur amerikāņi nesen bija atbalstījuši Kadafi vadītās valsts krišanu, sašutušie musulmaņi nogalināja ASV sūtni un vismaz vēl trīs amerikāņu pilsoņus. Filmā lielo  pravieti režisors atveido kā homoseksuālistu un krāpnieku, kas aicina slepkavot. Viņa sekotāji parādīti kā cietsirdīgi slepkavas.   Ievērojot šo masveida reakciju ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone morāli nosodīja skandalozo filmu, bet tai pašā laikā viņa atgādināja, ka mūsdienu pasaulē neesot iespējams ierobežot šādu materiālu izplatīšanu un Amerikā ar Konstitūciju nostiprināta tradīcija, katram iedzīvotājam brīvi paust savu viedokli.

Avots: Interfakss un newsru.com

Šodien Jemenas galvaspilsētā Sanā iedzīvotāji sašutuši par amerikāņu filmu, kurā zaimots paravietis Muhameds centās ieņemt ASV vēstniecību. Policija vēršoties pret protestētājiem pielietoja spēku. Uzbrukums sākās pēc tam, kad mītiņotāji norāva amerikāņu karogu un vēstniecības teritorijā sāka dedzināt. Akcijas gaitā pūlis izdemolēja vēstniecības sargtelpu un aizdedzināja vairākas diplomātu automašīnas. Informācijas avoti: BBC News Middle East un Newsru.com