03.10.2012.
Vai valstij būtu jāizdod ~ miljons latu gadā krievu preses piegāžu nodrošināšanai Latvijā? Jautā Raivis Dzintars:http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156320408 Mana atbilde: Jā. Taču arī latviešu presē darbojas indes izsmidzinātāji, kā, piemēram, “IR”, tautā sakukts par “irsi”… Domāju, ka par pretvalstisku aģitāciju vajadzētu sodīt un atņemt izdevējdarbības tiesības, taču ja kādm izdevumam šādu grēku nav un tas kļūst patriotisks, tad to nevajadzētu svītrot no atbalstāmo saraksta arī svešvalodās. Visus pār vienu kārti nevajag mest. Ar kliņģeri un pātagu jāstrādā!
Imārs šodien rakstīja: “Mums nekad nebūs 51%”
Aizrakstīju viņam atbildi: “Ja mums būs plāns dabūt 60% balsu, tad arī atbilstoši plānosim, domāsim un veidosim atbilstošu stratēģiju un taktiku. Ja mums būs plāns dabūt 49% vai mazāk procentus, tad mums būs cita stratēģija un taktika. Ja mēs samierināsimies ar dažiem procentiem, tad mēs varēsim justies vēl brīvāk un atlaidīsim jostas… tā kā to darīja mūsu partijas spice Baķkas laikos … sak – galvenais niša aizpildīta un uzticīgais elektorāts darba vietu Saeimā nodrošinās!
Tāpēc aicinu tomēr uzstādīt lielu mērķi, pat ja zināms, ka to varēsim veikt tikai vairākos piegājienos. Šāda pieeja prasa daudz ko revidēt no “partizāniskās” politiskās cīņas metodēm!”
14.09.2012.
Šodien nāca apjausma, ka ne ar komentāriem un pirkstu bakstīšanu vai patiesības atklājumiem veic propagandas kara stratēģiskās akcijas, bet gan ar ziņu lērumu un to virsrakstiem. Cilvēks izlasa it kā neitrāli rakstītu ziņu un viņam rodas priekšstats, ka viņš pats ir to redzējis, neviens viņam nav neko iesmērējis. Viņš šo ziņu atstāsta citiem pat bieži aizmirsis avotu, kur to lasījis vai dzirdējis. Rodas ilūzija, ka pats šo jaunumu ir uzzinājis un tagad var lietot, kā savu. Patiesībā, protams, viss ir savādāk… ziņas ir selektīvas (atlasītas). Reportieris (vai ziņu redaktors) to ko nevajag var neredzēt, aizmirst, uzskatīt par nesvarīgu, bet to ko vajag var ieraudzīt un izcelt!
Nepārtraukti šo vēlamo īstenības interpretāciju producējot piepildās propagandas iniciatoru mērķis. Ar virsrakstiem raksta būtību tiek iekodēta birkā, simbolā, alegorijā, kas sevī iemieso teksta būtību. Dažreiz tas notiek pat tik asprātīgā veidā, ka lasītājs to apvieno buķetē ar savu “savu” atklājumu.
Ziņu veidošanā nav jāpatērē daudz enerģijas, bet ziņu ciklu propagandiskā vērtība noteikti pārsniedz klaju didaktisku raksteļu vērtību.
13.09.2012.
Šodien gandrīz visu dienu pavadīju pie datora. Aizpildīju sadaļu “Raksti”. Kā sadaļas pamatu ievietoju savus “1999. gadā veidotos materiālus laikraksta “Latvijas Dzelzceļnieks” speciālizlaidumam un krievu laikrakstam “Rosijskaja Federacija”. Tolaik mani aizrāva iespējas, ko solīja Latvijas – Kazahstānas – Ķīnas” dzelzceļa koridora attīstīšana. Tagad mans viedoklis nav mainījies. Šo resursu Latvija nedrīkst pamest novārtā. Dzelzceļa pārvadājumu apjomu iespējams bez milzīgiem kapitālieguldījumiem palielināt vismaz par 5o%. Tas nozīmē ostu pārkrauto kravu ievērojamu palielinājumu, jaunas darba vietas, un pašu pelnītas naudas ieplūdi mūsu ekonomikā. No vienas puses tā ir risku diversifikācija, no otras ar to mēs nodrošinām ievērojamas papildiespējas, kas padara reālu mums daudz solīto ekonomisko izrāvienu. Lai šie papildus līdzekļi netiktu noēsti tie maksimāli jāiegulda intelektuāli ietilpīgas ekonomikas veidošanā, ražotnēs, izpētes un izglītības centros. Ja mācību kvalitāti palielināsim divkārt, tad arī šie centri piesaistīs arī pietiekami nozīmīgu intelektuālo potenciālu. Lūk, reāls izrāviena pamats! Zaļā ekonomika pēc definīcijas ir orientēta uz resursu taupību, bet tikai taupot, mēs nevaram attīstītos, lai konkurētu ar apkārējām ievērojami spēcīgākām ekonomikām un internacionālajām korporācijām. Zaļā ekonomika pašreizējā tās versijā manuprāt ved uz ES dotētu latviešu rezervāciju. Bet, kas notiks tad, ja Eiropa vairs savējos vecbiedrus vairs nespēs pabarot?
12.09.2012.
No rīta biju Mežaparkā. Nofotografēju bijušo čekas māju Gdaņskas ielā 4, kā arī vairākas citas XX gs. sākumā vācu arhitektu projektētās mājas. Apsekoju meža DR malu Kokneses prospekta apkārtnē. Reunu nekādu. No atrastiem Mežaparkā retākiem augiem jāmin parastais laimiņš (čīkstene). Ap vieniem – diviem sāka līt un devos mājās, kur laiku veltīju savas biogrāfijas aprakstam šajā mājaslapā.
11.09.2012.
Naktī pētīju jaunās iespējas veidot politikas portālu, kurā atspoguļotos Latvijas mēdiju telpā mazāk pieejama vai nepieejama informācija un komentāri. Pasaules karstie punkti. Politiskā dubultmorāle. Ārpolitiskās stratēgijas, taktika… Ir plašs neuzarts lauks. Darbs nepieciešams, lai izprastu norises globālajā politiskajā telpā, kuras mūs tāpat kā globālais klimats ietekmē ik uz soļa…
Atklāju interesantu informācijas bloku krievu valodā par Irānas jautājumu.
10.09.2012.
Šodien sāku iekārtot mājaslapu. Valters no grāmatu kaudzes izvilka biezu P.Birkerta grāmatu “Latvju tautas estetika” (1939). Sākām to pāršķirstīt un atradām tajā interesantus latviešu tautā lietotus izteicienus, kurus var labi piemērot šodiena spolitiskām reālijām. Apcerot Latvijas pārstāvju braucienus uz Briseli, varētu būt aktuāls izteiciens: ”Patiesības stabule jāatstāj mājā tam kas iet uz muižu”. Varbūt šodien labu pielietojumu atradīs atziņa: ”Ar vilku nevar tīrumu art” (LTE II, 202.lpp.). Šīm un vēl citām gudrībām ierādīju īpašu mājvietu sadaļā Gudrību pūrs
Aivars Jakovičs 